Gan NPV, gan IRR tiek izmantotas kapitāla izdevumu novērtēšanas procesā. Neto pašreizējā vērtība (NPV) diskontē paredzamo naudas plūsmu, kas saistīta ar ierosināto projektu, līdz to pašreizējai vērtībai, kas uzrāda projekta naudas pārpalikumu vai zaudējumus. Iekšējā atdeves likme (IRR) aprēķina atdeves procentu likmi, pie kuras šīs pašas naudas plūsmas rezultātā neto pašreizējā vērtība būs nulle. Abām kapitāla budžeta veidošanas metodēm ir šādas atšķirības:
- Rezultāts. NPV metodes rezultāts ir dolāra vērtība, ko radīs projekts, savukārt IRR ģenerē procentuālo atdevi, kuru paredzēts radīt projektā.
- Mērķis. NPV metode ir vērsta uz projekta pārpalikumiem, savukārt IRR ir vērsta uz projekta naudas plūsmas līmeni.
- Atbalsts lēmumu pieņemšanai. NPV metode parāda rezultātu, kas veido pamatu lēmumam par ieguldījumiem, jo tas dod peļņu dolāros. IRR metode nepalīdz pieņemt šo lēmumu, jo tā procentuālā atdeve investoram nenorāda, cik daudz naudas tiks nopelnīts.
- Reinvestīciju likme. Pieņemtā peļņas norma starpposma naudas plūsmu reinvestēšanai ir uzņēmuma kapitāla izmaksas, ja tiek izmantota NPV, bet tā ir iekšējā peļņas norma saskaņā ar IRR metodi.
- Diskonta likmes jautājumi. NPV metode prasa diskonta likmes izmantošanu, kuru var būt grūti iegūt, jo vadība varētu vēlēties to pielāgot, pamatojoties uz uztverto riska līmeni. IRR metodei šīs grūtības nav, jo peļņas likme tiek vienkārši iegūta no pamatā esošajām naudas plūsmām.
Parasti NPV ir biežāk izmantotā metode. IRR mēdz aprēķināt kā daļu no kapitāla budžeta veidošanas procesa un sniegt kā papildu informāciju.
