Fiduciārā grāmatvedība ietver darījumu, kas saistīti ar trasta vai īpašuma struktūru, reģistrēšanu un periodisku ziņojumu sagatavošanu par uzņēmuma statusu. Šī grāmatvedība tiek veikta pēc naudas principa, kur skaidru naudu reģistrē, kad tā tiek saņemta, un izmaksas un sadalījumu reģistrē, kad samaksā.
Liela daļa pilnvarnieka grāmatvedības darba ietver noteikšanu, vai ieņēmumi un izmaksas ir jāpiešķir ienākumiem vai pamatsummai. Ienākumi ir nauda vai īpašums, kas saņemts kā kārtējā peļņa no galvenā aktīva, bet pamatsummā ir īpašums, kas tiek turēts uzticībā, lai to vēlāk sadalītu pārējam saņēmējam. Noteikumi par kvīšu un izmaksu sadali var būt ietverti attiecīgajā testamentā vai uzticības dokumentā; ja nē, pilnvarnieks izmanto noteikumus, kas izklāstīti Vienotā pamatlikuma un ienākumu likumā (ar grozījumiem, ko veikusi attiecīgās valsts valdība).
Turklāt testamenta vai trasta līgumam var būt unikāla sadales shēma, kas atšķiras no standarta pieejas ienākumu periodiskai izsniegšanai ienākumu saņēmējam, pārējam saņēmējam pamatsummu saņemot vēlāk. Tādējādi grāmatvedība, kas saistīta ar konkrētu īpašumu vai trastu, varētu būt pilnīgi unikāla salīdzinājumā ar to, kas nepieciešama citiem īpašumiem vai trastiem.
Vismaz reizi gadā pilnvarnieks izsniedz uzticības personu grāmatvedību visiem pilnvaroto labuma guvējiem. Šim dokumentam nav noteikta formāta, taču tajā parasti ir:
Titullapa un kontu kopsavilkums
Kvīšu grafiks
Izmaksu grafiks
Izplatīšanas grafiks
Guvumu un zaudējumu grafiks
Aktīvu grafiku sākums un beigas
Vēl viens uzticības grāmatvedības jautājums ir uzskaites vērtības jēdziens. Lielākajā daļā grāmatvedības sistēmu tas vienkārši nozīmē aktīva pašreizējo uzskaites vērtību, bet uzticības grāmatvedības sistēmā tas nozīmē, ka aktīva vērtība ir atkārtoti novērtēta pēc konkrēta notikuma, piemēram, pilnvarnieka administrēšanas sākuma, tāpēc turpmākās izmaiņas aktīvu vērtībā var attiecināt uz konkrēto pilnvarnieku.
Pilnvarniekam var būt nepieciešams uzskaitīt arī pārskaitījumus starp ienākumiem un pamatsummu. Šie darījumi var būt nepieciešami, lai apmaksātu lielus izdevumus, veiktu ievērojamus kapitālieguldījumus vai apmaksātu uzticības parādus.
