Uzkrāšanas princips ir jēdziens, ka grāmatvedības darījumi jāreģistrē periodā, kurā tie faktiski notiek, nevis periodā, kurā notiek ar tiem saistītās naudas plūsmas. Uzkrāšanas princips ir pamatprasība visām grāmatvedības sistēmām, piemēram, vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.
Uzkrājuma principa pareizas izmantošanas piemēri ir:
- Reģistrējiet ieņēmumus, kad izrakstāt rēķinu klientam, nevis tad, kad klients jums maksā.
- Pierakstiet izdevumus, kad tie rodas, nevis tad, kad par tiem maksājat.
- Reģistrējiet aprēķināto bezcerīgo parādu summu, izrakstot rēķinu klientam, nevis tad, kad kļūst skaidrs, ka klients jums nemaksās.
- Pierakstiet pamatlīdzekļa nolietojumu tā lietderīgās lietošanas laikā, nevis iekasējiet to no izdevumiem iegādātajā periodā.
- Reģistrējiet komisijas maksu periodā, kad pārdevējs to nopelna, nevis periodā, kurā viņam vai viņai tiek maksāts.
- Rekorda algas nopelnītajā periodā, nevis samaksātajā periodā.
Pareizi ieviešot, uzkrāšanas princips ļauj apkopot visu ieņēmumu un izdevumu informāciju par pārskata periodu bez traucējumiem un kavējumiem, ko rada naudas plūsmas, kas rodas no attiecīgā pārskata perioda.
Lai reģistrētu darījumus pēc uzkrāšanas principa, var būt nepieciešams izmantot uzkrāšanas žurnāla ierakstu. Šāda ieraksta piemērs pārdošanai uz kredīta ir:
