Galvenā atšķirība starp budžetu un prognozi ir tāda, ka budžetā ir izklāstīts plāns tam, ko bizness vēlas sasniegt, savukārt prognozē ir izklāstītas tās faktiskās cerības uz rezultātiem, parasti daudz apkopotākā formātā.
Būtībā budžets ir kvantitatīva cerība uz to, ko bizness vēlas sasniegt. Tās īpašības ir:
Budžets detalizēti atspoguļo nākotnes rezultātus, finansiālo stāvokli un naudas plūsmas, kuras vadība vēlas, lai bizness sasniegtu noteiktā laika periodā.
Budžetu drīkst atjaunināt tikai reizi gadā, atkarībā no tā, cik bieži augstākā vadība vēlas pārskatīt informāciju.
Budžets tiek salīdzināts ar faktiskajiem rezultātiem, lai noteiktu novirzes no paredzamās darbības.
Vadība veic koriģējošus pasākumus, lai faktiskos rezultātus atkal saskaņotu ar budžetu.
Budžets faktiskajam salīdzinājumam var izraisīt darbiniekiem izmaksātās atalgojuma izmaiņas, pamatojoties uz sniegumu.
Un otrādi, prognoze ir novērtējums par to, kas faktiski tiks sasniegts. Tās īpašības ir:
Prognoze parasti aprobežojas ar lielākajām ieņēmumu un izdevumu pozīcijām. Parasti nav prognozēta finansiālā stāvokļa, lai gan naudas plūsmas var tikt prognozētas.
Prognoze tiek atjaunināta regulāri, iespējams, reizi mēnesī vai reizi ceturksnī.
Prognozi var izmantot īstermiņa darbības apsvērumiem, piemēram, personāla, krājumu līmeņa un ražošanas plāna pielāgošanai.
Nav variantu analīzes, kas salīdzinātu prognozi ar faktiskajiem rezultātiem.
Izmaiņas prognozē neietekmē darbiniekiem izmaksāto atalgojumu, kas balstīts uz sniegumu.
Tādējādi galvenā atšķirība starp budžetu un prognozi ir tāda, ka budžets ir plāns, kurp bizness vēlas nokļūt, savukārt prognoze norāda, kurp tas faktiski dodas.
Reāli ir tas, ka no šiem rīkiem noderīgāka ir prognoze, jo tā īstermiņā atspoguļo faktiskos apstākļus, kādos atrodas bizness. Prognozē esošo informāciju var izmantot, lai nekavējoties rīkotos. Savukārt budžets var saturēt mērķus, kurus vienkārši nav iespējams sasniegt vai kuru tirgus apstākļi ir tik ļoti mainījušies, ka nav prātīgi mēģināt to sasniegt. Ja paredzēts izmantot budžetu, tas vismaz jāatjaunina biežāk nekā reizi gadā, lai tam būtu kāda saistība ar pašreizējo tirgus realitāti. Pēdējais punkts ir īpaši svarīgs strauji mainīgajā tirgū, kur budžeta izveidošanai izmantotie pieņēmumi dažu mēnešu laikā var kļūt novecojuši.
Īsāk sakot, biznesam vienmēr ir nepieciešama prognoze, lai atklātu tā pašreizējo virzienu, savukārt budžeta izmantošana ne vienmēr ir nepieciešama.