Debitoru parādu ieķīlāšana notiek tad, kad uzņēmums izmanto debitoru parādu aktīvu kā aizdevuma nodrošinājumu, parasti kredītlīniju. Ja debitoru parādi tiek izmantoti šādā veidā, aizdevējs aizdevuma summu parasti ierobežo vai nu:
70% līdz 80% no nenomaksāto debitoru parādu kopsummas; vai
Procentu daļa no debitoru parādiem, kas samazinās, pamatojoties uz debitoru parādu vecumu.
Pēdējā alternatīva ir drošāka no aizdevēja viedokļa (un tāpēc to biežāk izmanto), jo tā ļauj precīzāk identificēt tos debitoru parādus, kuru visticamāk iekasē maz. Piemēram, banka var neatļaut nevienu debitoru parādu izmantot kā nodrošinājumu, ja tie ir vecāki par 90 dienām, 80% no visiem debitoru parādiem vecumā no 30 līdz 90 dienām un 95% no visiem debitoru parādiem, kas ir 30 dienas vai mazāk . Aizdevējs var arī īpaši izslēgt visus debitoru parādus, par kuriem uzņēmums ir piešķīris neparasti garus maksājumu noteikumus. Būdams tik konservatīvs, aprēķinot maksimālo aizdevuma summu, aizdevējs pasargā sevi no parāda emitēšanas, kuru maksājumu neizpildes gadījumā nevar pilnībā kompensēt ar nodrošinājumu.
Saskaņā ar debitoru parādu ķīlas līgumu uzņēmums, uz kuru attiecas vienošanās, aizpilda aizņēmuma bāzes sertifikātu pēc katra pārskata perioda beigām un nosūta parakstīto sertifikātu aizdevējam. Aizdevējs var arī pieprasīt, lai mēneša beigu debitoru parādu novecošanas pārskata kopija tiktu pārsūtīta kopā ar sertifikātu, ja aizdevējs vēlas izsekot sertifikātā norādītās summas līdz pamatā esošajai debitoru parādu detaļai. Šis pieprasījums visbiežāk tiek iesniegts gada beigās, nevis katram mēneša sertifikātam.
Aizņēmuma bāzes sertifikāts pārskata perioda beigās neatmaksāto debitoru parādu summu sagrupē aizdevēja norādītajās vecuma grupās, aprēķina maksimālo pieļaujamo aizņēmumu summu, pamatojoties uz debitoru parādu summu, un norāda faktiski aizņemto summu. Aizdevējs izmanto šo sertifikātu, lai uzraudzītu pieejamā nodrošinājuma apjomu un to, vai tam ir jāpielāgo uzņēmumam pieejamā parāda summa. Ja nenomaksātā parāda summa pārsniedz debitoru parādu summu, kas norādīta aizņēmuma bāzes sertifikātā, aizņēmējam šī summa jāatmaksā aizdevējam.
Saskaņā ar ķīlas līgumu uzņēmums saglabā īpašumtiesības uz debitoru parādiem un ir par to atbildīgs, nevis aizdevējs. Pat ja aizdevējam tagad ir juridiska interese par debitoru parādiem, nav nepieciešams par šiem procentiem informēt klientus.
