Produkta izmaksu iegūšanai izmanto parasto izmaksu aprēķināšanu. Šī pieeja produktam piemēro faktiskās tiešās izmaksas, kā arī standarta pieskaitāmo cenu. Tas ietver šādus komponentus:
Faktiskās materiālu izmaksas
Faktiskās darbaspēka izmaksas
Standarta pieskaitāmā likme, kas tiek piemērota, izmantojot produkta faktisko lietojumu neatkarīgi no izmantotās sadales bāzes (piemēram, tiešās darba stundas vai mašīnas laiks)
Ja pastāv atšķirība starp standarta pieskaitāmajām izmaksām un faktiskajām pieskaitāmajām izmaksām, varat vai nu iekasēt starpību no pārdoto preču izmaksām (par mazākām novirzēm), vai arī proporcionāli pārdoto preču un krājumu starpību.
Parastā izmaksu aprēķināšana ir paredzēta, lai iegūtu produkta izmaksas, kurās nav pēkšņu izmaksu kāpumu, kas var rasties, izmantojot faktiskās pieskaitāmās izmaksas; tā vietā tiek izmantota vienmērīgāka aprēķinātā ilgtermiņa pieskaitāmā likme.
Saskaņā ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartu grāmatvedības pamatprincipiem ir atļauts izmantot parasto izmaksu aprēķinu, lai finanšu pārskatu vajadzībām iegūtu produkta izmaksas.
Parastā izmaksu aprēķināšana atšķiras no standarta izmaksu aprēķināšanas, jo standarta izmaksu aprēķināšanai tiek izmantotas pilnīgi iepriekš noteiktas izmaksas visiem produkta aspektiem, savukārt parastajās izmaksu aprēķinos tiek izmantotas faktiskās materiālu un darba sastāvdaļu izmaksas.
Lai iegūtu precīzāku priekšstatu par produkta izmaksu virzienu, labāk ir izmantot faktiskās izmaksas, jo tās atbilst pašreizējai faktisko pieskaitāmo izmaksu summai. Standarta izmaksas ir vismazāk izmantojamas no vadības viedokļa, jo izmantotās izmaksas var nebūt līdzvērtīgas faktiskajām izmaksām. Parasto izmaksu precizitātes līmenis ir starp faktiskajām un standarta izmaksām.
