Uzskaite grāmatvedībā ir tad, kad atlikumi apakšgrāmatās un galvenajā žurnālā tiek pārvietoti uz galveno grāmatu. Grāmatojot, virsgrāmatā tiek pārskaitīts tikai kopējais atlikums apakšgrāmatā, nevis atsevišķi darījumi apakšgrāmatā. Grāmatvedības menedžeris var izlemt iesaistīties norīkošanā samērā reti, piemēram, reizi mēnesī vai varbūt tik bieži, kā reizi dienā.
Zemākus nodalījumus izmanto tikai tad, ja noteiktā grāmatvedības apgabalā ir liels darījumu apjoms, piemēram, krājumi, kreditoru parādi vai pārdošana. Tādējādi norīkošana attiecas tikai uz šīm situācijām ar lielāku apjomu. Neliela apjoma darījumu situācijās ieraksti tiek veikti tieši galvenajā grāmatā, tāpēc nav apakšgrupu un tāpēc nav nepieciešama grāmatošana.
Piemēram, ABC International vienas nedēļas laikā saviem klientiem izsniedz 20 rēķinus, par kuriem pārdošanas apakšgrupas kopsumma ir paredzēta 300 000 ASV dolāru apmērā. ABC kontrolieris izveido norīkošanas ierakstu, lai kopējo šo pārdošanas apjomu pārvietotu uz galveno virsgrāmatu ar debitoru parādu kontā 300 000 USD un ieņēmumu kontā 300 000 USD kredītu.
Izsūtīšana tiek izmantota arī tad, ja mātes uzņēmums uztur atsevišķus grāmatu komplektus katram meitas uzņēmumam. Šajā gadījumā grāmatvedības uzskaite par katru meitasuzņēmumu būtībā ir tāda pati kā apakšzirgiem, tāpēc meitasuzņēmumu kontu kopsummas tiek iegrāmatotas mātesuzņēmuma grāmatvedībā. To var apstrādāt arī atsevišķā izklājlapā, izmantojot manuālu konsolidācijas procesu.
Grāmatošana ir izslēgta dažās grāmatvedības sistēmās, kur netiek izmantoti padziļinātāji. Tā vietā visa informācija tiek tieši saglabāta galvenajā grāmatā uzskaitītajos kontos.
Kad norīkošana ir nodarbināta, kādam, kurš pēta informāciju virsgrāmatā, ir "jāizpēta" no konta kopsummas, kas ievietota attiecīgajos virsgrāmatas kontos, un jāmeklē detalizētajos ierakstos, kas uzskaitīti attiecīgajās apakšgrāmatās. Tas var ietvert ievērojamu daudzumu papildu pētniecības darbu.
Grāmatu slēgšanas perspektīvā grāmatošana ir viens no galvenajiem procedūras soļiem, kas nepieciešami, pirms var izveidot finanšu pārskatus. Šajā procesā ir jāveic visi pielāgojošie ieraksti dažādiem apakšgrāmatām un vispārējam žurnālam, pēc tam to saturs tiek ievietots galvenajā grāmatā. Šajā brīdī ir ierasts grāmatvedības programmatūrā iestatīt bloķēšanas karodziņu, lai par slēgto pārskata periodu nevarētu veikt papildu izmaiņas apakšgrupās un žurnālos. Pēc tam tiek atvērta piekļuve apakšgrupām un žurnāliem nākamajam pārskata periodam.
Ja norīkošana nejauši nenotiek kā daļa no slēgšanas procesa, kopsummas galvenajā grāmatā nebūs precīzas, kā arī finanšu pārskati, kas sastādīti no galvenās grāmatas.
