Reklāmas izdevumu definīcija
Reklāma ir jebkura saziņa ar mērķauditoriju, kas paredzēta, lai pārliecinātu šo auditoriju veikt kādu darbību, piemēram, pirkt produktu vai pakalpojumu. Reklāmas mērķis var būt arī nozares vai zīmola izpratnes veidošana. Reklāmas piemēri ir reklāmas stendi, tīmekļa vietņu reklāmkarogi, radio paziņojumi un apraides sponsorēšana, kā arī jebkura no šiem izstrādājumiem izgatavošanas izmaksas. Reklāmas izdevumi ir šo darbību patērētās izmaksas.
Reklāmas izdevumu uzskaite
Reklāma tiek ierakstīta kā aktīvs, ja pastāv uzticama un pierādīta saistība starp kopējām izmaksām un nākotnes ieguvumiem, kas rodas tieši no šo izmaksu rašanās. Piemēram, uzņēmumam ir ticami pierādījumi, ka, izsūtot 100 000 tiešā pasta reklāmu, tā saņems 2500 atbildes. Tādējādi 2500 atbilžu saņemšanas izmaksas ir izmaksas, kas rodas, izsūtot 100 000 sūtījumu. Izmantojot šādu informāciju, uzņēmums var izmantot vēsturisko informāciju, lai veiktu ticamas prognozes par saistību starp kārtējiem izdevumiem, kas nepieciešami nākotnes ieņēmumu iegūšanai. Ja šāda vēsturiska informācija ir pieejama, uzkrājiet reklāmas izmaksas un iekasējiet tās no izdevumiem, kad atzīstat saistītos ieņēmumus.
Ja reklāmas izdevumi ir paredzēti tiešas atbildes reklāmai, ierakstiet izdevumus kā aktīvu tikai ja situācija sanāk gan no šiem kritērijiem:
Reklāmas galvenais mērķis ir panākt pārdošanas apjomu no klientiem, par kuriem var pierādīt, ka viņi ir īpaši reaģējuši uz reklāmu. Jums jāspēj dokumentēt klientu atbildes, norādot klienta vārdu un reklāmu, kas izraisīja atbildi (piemēram, kodēta pasūtījuma veidlapa vai atbildes karte).
Reklāmas darbības rezultātā iespējamie nākotnes ieņēmumi pārsniedz nākotnes izmaksas, kas rodas, realizējot ieņēmumus, ko var pierādīt ar pārbaudāmiem uzņēmuma vēsturiskajiem rezultātu modeļiem. Ja jaunam produktam vai pakalpojumam nav darbības vēstures, uzņēmums par pierādījumu statistiku var izmantot citiem produktiem un pakalpojumiem, par kuriem statistiku var ļoti korelēt. Nozares statistika netiek uzskatīta par pietiekami objektīvu pierādījumu.
Katrs nozīmīgais reklamēšanas darbs tiek uzskatīts par atsevišķu atsevišķu izmaksu kopu, kur katram kopumam ir jāatbilst iepriekšējiem kritērijiem, lai to varētu reģistrēt kā aktīvu.
Mazākā uzņēmumā ir svarīgi ņemt vērā saimnieciskās vienības principu, kurā īpašnieka uzskaite tiek glabāta atsevišķi no uzņēmējdarbības. Tas nozīmē, ka jebkādus reklāmas izdevumus, kas attiecas vairāk uz īpašnieku, nevis uz uzņēmumu, nevajadzētu reģistrēt kā uzņēmuma izdevumus.
