Uzkrātie izdevumi ir tās saistības, kas uzņēmumam radušās, par kurām rēķini no piegādātājiem vēl nav saņemti. Uzkrātie maksājamie izdevumi tiek ierakstīti ar atpakaļejošu žurnāla ierakstu, kas (kā norāda nosaukums) automātiski mainās nākamajā pārskata periodā. Šādi reģistrējot izdevumus, uzņēmums paātrina izdevumu atzīšanu pašreizējā periodā. Šīs parādsaistības tiek uzskatītas par īstermiņa saistībām, un tās bilancē parādās šajā klasifikācijā.
Piemēram, sētnieku firma var sniegt uzkopšanas pakalpojumus uzņēmumam, bet neizsniedz uzņēmumam ikmēneša rēķinu, pirms uzņēmuma kontrolieris slēdz mēneša grāmatas; attiecīgi kontrolieris uzkrāj izdevumus, gaidot rēķina saņemšanu vēlāk. Kā vēl viens piemērs ir tas, ka preces tiek saņemtas mēneša laikā un reģistrētas uzņēmuma saņemšanas žurnālā, taču līdz mēneša beigām netiek saņemts piegādātāja rēķins; šajā gadījumā kontrolieris aprēķina rēķina summu, pamatojoties uz saņemto daudzumu, un reģistrē uzkrātos izdevumus.
Uzkrātos maksājamos izdevumus var nereģistrēt, ja tie ir pārāk mazi, lai tiem būtu būtiska ietekme uz uzņēmuma finanšu rezultātiem. Izvairīšanās no nemateriāliem uzkrātiem maksājamiem izdevumiem var ievērojami samazināt grāmatu slēgšanai nepieciešamo darbu apjomu. Tas tiek panākts ar oficiālu uzņēmuma politiku, kas nosaka naudas slieksni, zem kura izdevumi netiek uzkrāti.
Uzkrātos izdevumus neatzīst uzņēmējdarbībā, kas darbojas saskaņā ar grāmatvedības naudas principu, jo šīs vienības atzīst izdevumus tikai tad, kad piegādātājiem tiek samaksāta nauda. Grāmatvedības naudas pamatā ir tendence atlikt izdevumu atzīšanu vēlākos pārskata periodos.
