Labojošais ieraksts ir žurnāla ieraksts, kas tiek veikts, lai novērstu kļūdainu darījumu, kas iepriekš bija ierakstīts galvenajā grāmatā. Piemēram, amortizācijas izdevumu kontā varētu būt kļūdaini izdarīts ikmēneša amortizācijas ieraksts. Ja tā, koriģējošais ieraksts ir pārvietot ierakstu uz amortizācijas izdevumu kontu, kreditējot amortizācijas izdevumu kontu un debetējot amortizācijas izdevumu kontu. Alternatīvi sākotnējo ierakstu varēja mainīt un aizstāt ar jaunu ierakstu, kas pareizi iekasē izdevumus no amortizācijas konta.
Koriģējošus ierakstus parasti veic tikai pieredzējušāki grāmatvedības darbinieki, jo viņiem ir labāka izpratne par grāmatvedības sistēmu un īpašo žurnālu ierakstu izdarīšanas ietekmi uz finanšu pārskatiem. Var būt jēga, ja kontrolieris apstiprina visus ierosinātos labojošos ierakstus pirms to izdarīšanas, lai nodrošinātu, ka otra persona pārbauda, vai ierakstam būs paredzētais efekts.
Īpaši svarīgi ir pilnībā dokumentēt labojošo ierakstu, jo šos punktus ir īpaši grūti saprast pēc kāda laika. Tas nozīmē, ka katram žurnāla ierakstam jāpievieno oriģinālās kļūdas dokumentācija, kā arī piezīmes par to, kā labojošais ieraksts ir paredzēts sākotnējās kļūdas novēršanai. Dokumentācija ir īpaši vērtīga, ja šķiet, ka uzņēmuma auditori vēlāk pārskatīs labojošo ierakstu.
Labojošais ieraksts jāveic, tiklīdz tiek atklāta un novērtēta kļūda. Pretējā gadījumā ir diezgan iespējams, ka ieraksts nekad netiks labots; tas ir tāpēc, ka kļūdu labošana neietilpst parastajā darījumu apstrādes plūsmā, tāpēc nav darba kalendāra vai procedūras, kas uzrauga, vai šie darījumi tiek veikti.
Ierakstu labošana ir ļoti laikietilpīga. Līdz ar to var būt jēga izsekot pēc mēneša veikto labojošo ierakstu skaitu, lai noskaidrotu, vai pamatā esošie jautājumi, kas izraisa šos ierakstus, ir atrisināti. Ja tā, tad būs mazāk vajadzību labot ierakstus, un grāmatvedības darbiniekiem būs vairāk laika citiem pienākumiem.
