Krītošā fonda nolietojuma metodi izmanto, ja organizācija vēlas rezervēt pietiekamu daudzumu skaidras naudas, lai samaksātu par aizstājošo aktīvu, kad apgrozāmais aktīvs sasniedz tā lietderīgās lietošanas laiku. Tā kā notiek nolietojums, tiek ieguldīta atbilstoša naudas summa, procentu ieņēmumi tiek noguldīti aktīvu aizstājēju fondā. Tiek ieguldīti arī šajā fondā iemaksātie procenti. Līdz brīdim, kad ir nepieciešams aizstājošs aktīvs, iegādes veikšanai nepieciešamie līdzekļi ir uzkrājušies saistītajā fondā. Šī pieeja ir vispiemērotākā nozarēs, kurās ir liela pamatlīdzekļu bāze, tāpēc tās pastāvīgi nodrošina turpmāku aktīvu nomaiņu ļoti organizētā veidā. Tas ir vispiemērotākais arī ilgtermiņa, vispāratzītām nozarēm, kur, visticamāk, tie paši aktīvi būs jāmaina vēl un vēl.
Tomēr grimstošā fonda metode prasa katram aktīvam izmantot atsevišķu aktīvu aizstājēju fondu, tāpēc tas var radīt neparasti sarežģītu grāmatvedības apjomu. Vēl viena problēma ir tā, ka ieguldījumu likmes mainīsies aktīva darbības laikā, tāpēc fondā uzkrātā summa, iespējams, neatbildīs aktīva sākotnējām izmaksām. Arī aktīva aizstāšanas izmaksas tā darbības laikā var būt mainījušās (uz augšu vai uz leju), tāpēc finansētā summa var pārsniegt faktisko pirkšanas prasību vai arī nepietiek.
