Nepieciešamība pēc kopēja atalgojuma pārziņa
Ja mātesuzņēmumam pieder vairāki meitasuzņēmumi, uzņēmums kopumā var maksāt vairāk algas nodokļus, nekā tas ir absolūti nepieciešams. Šī situācija rodas, kad viena meitasuzņēmuma darbinieki pārceļ savu darbu uz citu meitasuzņēmumu. Katru reizi, kad tas notiek, darbinieka oficiālā algu bāze sākas ar nulli jaunajā nodarbinātības struktūrā. Tā kā sociālā nodrošinājuma nodoklim ir noteikts algu ierobežojums, tas nozīmē, ka uzņēmums kopumā var samērot sociālā nodrošinājuma nodokļus ar darbinieka algām vienā meitasuzņēmumā un pēc tam to atkal darīt citā meitasuzņēmumā par summu, kas kumulatīvi pārsniedz algu. vāciņš. Tas nav jautājums, ja darba ņēmēja kopējā gada atlīdzība ir mazāka par gada sociālās apdrošināšanas algu griestiem. Tomēr, ja darbiniekam tiek piešķirta liela atlīdzība, tad tiks samaksāta pārmērīga summa sociālās apdrošināšanas nodokļu.
Tāda pati problēma rodas arī attiecībā uz federālajiem bezdarba (FUTA) nodokļiem. Tā kā FUTA algu griesti ir tik zemi, būtībā katram darbiniekam, kas pāriet uz citu uzņēmuma meitasuzņēmumu, būs jāmaksā nodokļi dublikāti, pat ja viņiem netiek piešķirta liela kompensācija.
Darbinieki var vērsties valdībā, lai atdotu viņu nodokļu pārvedumu dublikātus. Tomēr tas neattiecas uz darba devējiem; tiklīdz viņi pārskaitīs savu atbilstošo algas nodokļa daļu, šie nodokļi būs pazuduši.
Vienotais maksātāja noteikums
Risinājums ir parasts maksātāja noteikums. Noteikums nosaka, ka mātesuzņēmumam ir atļauts aprēķināt algas nodokļus šiem klaiņojošajiem darbiniekiem tā, it kā viņiem būtu viens darba devējs visu kalendāro gadu. Lai to izdarītu, vecākais vienu darbinieku, kuru tas kontrolē, ieceļ par algu vadītāju visiem darbiniekiem. Norādītajai vienībai tiek piešķirts arī visu algu ierakstu uzturēšanas uzdevums. Noteikums ļauj izraudzītajai struktūrai katram darbiniekam izsniegt vai nu vienu konsolidētu algas čeku, vai arī vairākas algas, katru čeku sastādot kontā, kuru kontrolē meitasuzņēmumi, kuros darbinieki faktiski strādā. Divi citi punkti, kas saistīti ar kopējo maksātāja koncepciju, ir:
Norādītais kopējais atalgojuma pārzinis ir atbildīgs par visu algas nodokļu pārskaitīšanu.
Šie līgumā iekļautie meitasuzņēmumi paliek solidāri atbildīgi par to attiecīgajām algas nodokļa daļām, kuras paredzēts pārskaitīt kopējam algas vadītājam.
Vienotais maksātāja noteikums tiek piemērots tikai šādos apstākļos:
Pusēm, kuras maksā nodokļus, jābūt radniecīgām. Tas nozīmē, ka vai nu vienai personai pieder vismaz puse citu struktūru krājumu, vai arī vismaz trīsdesmit procenti vienas struktūras darbinieku vienlaikus strādā otrā struktūrā, vai arī vismaz puse vienas struktūras virsnieku ir arī virsnieki citas vienības.
Ja uzņēmums neizlaiž akcijas, tad vismaz pusei viena uzņēmuma direktoru padomes jābūt otra uzņēmuma valdē.
Darbiniekiem maksājumi jāveic tikai vienai juridiskai personai. Tas nozīmē, ka algas aprēķināšanas funkcija būtu jākonsolidē apvienotajās vienībās maksājumu vajadzībām.
Šo jēdzienu var attiecināt arī uz iegādātā uzņēmuma darbiniekiem. Iegādātā uzņēmuma izmaksātās algas tiek pieskaitītas darba samaksas bāzei, kuru pēc tam uztur kopīgā maksātāja struktūra. Tomēr noteikums šādā veidā tiek piemērots tikai tad, ja ieguvējs ir iegādājies visus iegādātā uzņēmuma aktīvus.
