Kas ir Benforda likums?
Benfordas likums nosaka, ka dabiski sastopamā skaitļu kopā mazākie cipari parādās nesamērīgi biežāk kā galvenie cipari. Pirmajiem cipariem ir sadalījums, kas parādīts nākamajā tabulā, kur skaitlis 1 kā vadošais cipars parādās nedaudz vairāk nekā 30% laika, bet skaitlis 9 kā vadošais cipars ir mazāks par 5% laika (kas ir starpība 6x).
1 = 30,1% gadījumu biežums
2 = 17,6% gadījumu biežums
3 = 12,5% gadījumu biežums
4 = 9,7% gadījumu biežums
5 = 7,9% gadījumu biežums
6 = 6,7% gadījumu biežums
7 = 5,8% gadījumu biežums
8 = 5,1% gadījumu biežums
9 = 4,6% gadījumu biežums
Ja visi cipari vienmērīgi būtu redzami kā vadošie cipari, tad katrs cipars parādītos apmēram 11,1% gadījumu. Tā kā starp Benforda likumā norādītajiem sadalījumiem un to, ko norādītu vienots sadalījums, pastāv diezgan liela atšķirība, šo atšķirību var izmantot krāpšanas gadījumu atrašanai.
Analīze ietver skaitļa sērijas pirmā cipara sadalījuma aprēķināšanu. Ja sadalījums atšķiras no Benforda likumā norādītajām proporcijām, iespējams, ka kāds nodarbojas ar krāpšanu. Atšķirības iemesls ir tāds, ka kāds, kurš veic krāpšanos, radīs nejauši ģenerētus skaitļus, nevis sekos Benforda izplatībai.
Ir svarīgi saprast situācijas, kurās var piemērot Benforda likumu. Frekvences sadalījums attiecas tikai uz dabā sastopamiem skaitļiem. Uzņēmumā šo skaitļu piemēri ir rēķinā iekasētā kopsumma, sastādītās produkta izmaksas vai noliktavā esošo vienību skaits. Tas neattiecas uz situācijām, kad tiek piešķirti numuri, piemēram, secīgi piešķirts čeka numurs vai rēķina numurs.
Benforda likums ir pazīstams arī kā pirmo ciparu likums.
